Lietojumprogrammu izstrāde joprojām ir būtiska joma digitālajā vidē. Tā piedāvā plašas iespējas tehnoloģiju entuziastiem, programmētājiem un visiem, kas vēlas atstāt iespaidu attīstībā orientētā pasaulē. Iespēju apjoms ir bezgalīgs, sākot ar sarežģītu programmatūras izstrādi līdz mobilajām lietojumprogrammām, tīmekļa platformu veidošanai un spēļu inženierijai.
Šī rokasgrāmata par lietojumprogrammu izstrādi ir paredzēta ikvienam — gan iesācējiem, gan pieredzējušiem izstrādātājiem — un sniedz visaptverošu ieskatu programmēšanas pamatprincipos un visprogresīvākajās metodoloģijās, kas veido digitālās pasaules mugurkaulu.
Kādas iemaņas ir nepieciešamas lietojumprogrammu un programmatūras izstrādei?
Varat uzskatīt, ka tas ir sākumpunkts jūsu ceļojumam uz lietojumprogrammu un programmatūras izstrādi. Es izklāstīšu galvenās iemaņas, kas jums būs nepieciešamas, lai gūtu panākumus šajā dinamiskajā jomā.
Programmējiet savu realitāti:
Galvenā kompetence programmatūras izstrādē ir programmēšanas valodu apguve, ko esmu nosaucis par jūsu realitātes programmēšanu. Izvēlieties valodu, kas jums šķiet visērtākā, bet pārliecinieties, ka tā ir piemērota mūsdienu izstrādei.
Uzsveru, ka katra programmēšanas valoda ir unikāla un katrai piemīt konkrētas stiprās puses un pielietojums. Piemēram, Python ir pazīstama ar savu lasāmību un to plaši izmanto mācību programmās, tīmekļa izstrādē un mākslīgā intelekta jomā, savukārt Java ir universāla un tai piemīt liela mērogojamība, tāpēc tā ir ideāli piemērota mobilajām lietojumprogrammām (Android), liela mēroga uzņēmumu sistēmām un spēļu izstrādei.
Citas valodas, kas varētu noderēt programmatūras izstrādē, ir C++ un JavaScript.
Datu struktūras un algoritmi:
Nepieciešama dziļa izpratne par datu struktūrām un algoritmiem. Tas ietver, piemēram, šīs svarīgās iemaņas: datu modelēšanu, efektīvu datu izguvi un programmatūras veiktspējas optimizāciju. Programmatūras izstrādē bieži tiek izmantoti tādi rīki kā:
Šo iemaņu apguve ir ļoti svarīga, lai kods būtu efektīvs un uzturams.
Problēmu risināšana:
Viena būtiska iemaņa, kas ir vajadzīga programmatūras izstrādē, ir spēja atrisināt problēmas. Tā ietver kritisko domāšanu, radošumu un spēju uzdevumus sadalīt mazākos un pārvaldāmākos soļos. Katrs programmas kods ir mīkla, kuru ir nepieciešams atrisināt.
Arī iemaņa atkļūdot (debug) ir problēmu risināšanas aspekts.
Versiju kontrole (Version Control):
Ir viegli iemācīties sistēmas, kas pārvalda koda izmaiņas. Git ir nozares standarts, kas atvieglo sadarbību. Tas izseko izmaiņām, apvieno kodu no dažādiem izstrādātājiem un ļauj atgriezties iepriekšējās koda versijās.
Izpratne par datu bāzēm:
Lielākajai daļai lietojumprogrammu ir jāsaglabā dati, tādēļ ir ļoti svarīgi izprast datu bāzes. Programmētājiem ieteicams apgūt šādas iemaņas:
Tas nodrošinās efektīvu datu pārvaldību un mijiedarbību.
Tīkla pamati:
Tīkla protokolu un arhitektūras izpratne ir ļoti svarīga tīmekļa lietojumprogrammu un sadalītu sistēmu izstrādātājiem.
Agile un DevOps:
Agile un DevOps metodes pēdējos gados ir kļuvušas ļoti populāras, paātrinot programmatūras izstrādi. Programmatūras izstrādātājiem jāsaprot šādi raksturlielumi:
Agile:
DevOps:
Mākoņdatošana (Cloud Computing):
Mākoņpakalpojumu platformas, piemēram, AWS (Amazon Web Services), Azure un Google Cloud, ir kļuvušas par neatņemamu mūsdienu lietojumprogrammu izstrādes sastāvdaļu. Mākoņdatošanas izpratne ir būtiska, jo lielākā daļa lietojumprogrammu tagad ir balstītas uz mākoņpakalpojumiem.
Lietojumprogrammu veidi
Lietojumprogrammu daudzveidība digitālajās platformās ir milzīga, un katra ir izstrādāta, lai apmierinātu specifiskas vajadzības.
Tīmekļa lietojumprogrammas:
Tīmekļa lietojumprogrammām ir nozīmīga loma digitālajā pasaulē. Tās ir pieejamas, izmantojot tīmekļa pārlūkprogrammas, un tās var būt dažādas, sākot no vienkāršām vietnēm, kas parāda informāciju, līdz sarežģītām interaktīvām platformām. Tīmekļa lietojumprogrammas darbojas ar klienta-servera arhitektūras palīdzību. Visas tīkla mijiedarbības tiek veiktas caur pārlūkprogrammas saskarni, bet serverī notiek datu apstrāde.
Piemēri:
Mobilās lietojumprogrammas:
Mobilā lietojumprogramma ir programmatūra, kas ir paredzēta darbam mobilo tālruņu ierīcēs, piemēram, viedtālruņos vai planšetdatoros. Tām bieži ir intuitīvs interfeiss, un tās nodrošina lietotājiem personalizētu pieredzi.
Mobilās lietojumprogrammas tiek iedalītas trijās plašās kategorijās:
Piemēri:
Darbvirsmas lietojumprogrammas:
Darbvirsmas lietojumprogrammas ir programmatūra, kas darbojas galddatorā vai klēpjdatorā. Darbvirsmas lietojumprogrammas var darboties bez interneta savienojuma, lai gan daudzām no tām ir nepieciešams internets, lai piekļūtu pakalpojumiem vai atjauninājumiem.
Piemēri:
Spēļu lietojumprogrammas:
Spēļu lietojumprogrammas ir interaktīvas digitālās spēles, kuras lietotāji var spēlēt dažādās platformās, piemēram, mobilajās ierīcēs, datoros, konsolēs un virtuālās realitātes sistēmās.
Spēļu izstrāde ietver:
Piemēri:
Iegultās sistēmas un IoT ierīces:
Iegultās sistēmas ir specializētas lietojumprogrammas, kas ir iebūvētas lielākās sistēmās. IoT savukārt nozīmē lietiskā interneta ierīces. Tās ir savstarpēji savienotas fiziskas ierīces, kurām ir sensori, programmatūra un citas tehnoloģijas, kas savieno un apmainās ar datiem ar citām ierīcēm un sistēmām, izmantojot internetu.
Piemēri:
Mūsdienu lietojumprogrammu izstrādes tendences un nākotnes norādes
Kā uzsveru, lietojumprogrammu izstrādes jomā notiek pastāvīga attīstība. Izstrādātājiem ir jāseko jaunākajām tendencēm, lai nodrošinātu, ka viņu sistēmas ir novatoriskas un atbilstošas.
Lietojumprogrammu izstrādes tendences:
Mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās (AI un ML):
Mākslīgais intelekts (AI) un mašīnmācīšanās (ML) strauji pārveido lietojumprogrammu izstrādi. Šīs tehnoloģijas nodrošina iespēju veikt šādas darbības:
Mākslīgais intelekts sniedz lietojumprogrammām iespēju:
Bezserveru arhitektūra (Serverless Architecture):
Sistēmas bez servera ir kļuvušas ļoti populāras, jo tās nodrošina izstrādātājus ar iespēju izveidot un palaist lietojumprogrammas, neuztraucoties par servera infrastruktūras pārvaldību. Tā vietā izstrādātāji var koncentrēties tikai uz sava koda rakstīšanu, savukārt trešo pušu pakalpojumu sniedzēji pārvalda servera resursus.
Bezserveru arhitektūras nodrošina šādas priekšrocības:
Progresīvās tīmekļa lietojumprogrammas (Progressive Web Apps — PWA):
PWA nodrošina labākās tīmekļa un vietējo lietojumprogrammu funkcijas. Tās tiek piegādātas, izmantojot tīmekli, un tās var tikt instalētas sākuma ekrānā. PWA nodrošina:
Tās ir ātras, drošas un piedāvā lietotājiem saistošu pieredzi. PWA ir populāras, jo tām ir zemākas izstrādes izmaksas un tās ir pieejamas vairākās platformās.
Blokķēdes tehnoloģija (Blockchain Technology):
Blokķēdes tehnoloģija pārveido finanšu, piegādes ķēdes un citas jomas. Tā atvieglo drošu un decentralizētu transakciju reģistrēšanu, kas nodrošina šādas funkcijas:
Izstrādātāji pēta iespēju integrēt blokķēdes tehnoloģiju lietojumprogrammās, lai uzlabotu datu drošību, palielinātu uzticību un nodrošinātu jaunas lietošanas iespējas.
Balss lietotāja saskarnes (Voice User Interfaces — VUI) un dabiskās valodas apstrāde (Natural Language Processing — NLP):
Balss aktivizētas saskarnes un dabiskās valodas apstrāde ir kļuvušas arvien izplatītākas, jo tās nodrošina intuitīvas un ērtas lietotāja saskarnes. Izstrādātāji integrē balss iespējas lietojumprogrammās, lai radītu:
Šīs tendences demonstrē lietojumprogrammu izstrādes jomas attīstību. Paredzams, ka tās ietekmēs jaunu lietojumprogrammu veidošanu nākotnē.